ceturtdiena, 2011. gada 10. marts
Tik tik daudz .
Pēdējās naktis sajūta ka neguļ. Labi jā dažas arī negulēju, bet tajās, kurās gulēju sēdēju apzinātajos sapņos, plānojot, plānojot un plānojot, kā dzīvot, kā mīlēt un kā palīdzēt sev un citiem. Aktīvais iztēles treniņš sāk atmaksāties ar kaudzi.
trešdiena, 2010. gada 8. decembris
(tukšums)
Before he was unable to make a choice because he didn't know what would happen. Now that he knows what will happen, he is unable to make a choice.
pirmdiena, 2010. gada 6. decembris
Something
Man patīk, kā manis iesāktais turpinās arī bez manas klātbūtnes. Tā ir baudu bauda uz ko es esmu gatavs tiekties. Radīt skaistumu, kas citam kļūst vairāk vērts, kā man pašam. Man tīk redzēt kā tas attīstās, bet pat tas vairs nav svarīgi, tāpēc skatīšu pēc jaunas nišas.
svētdiena, 2010. gada 5. decembris
padodos
Tas viss ir tikai ilūzija. Tik daudzi grib, lai es izliekos gribot to papildināt. Labi, ja jūs tā gribat es būšu izcils, lielisks cilvēks. Izlikšos, ka es saprotu to ko nav iespējams saprast, bet visi izliekas saprotam. Es būšu kaut kas, kas ļaus jums lepoties, ja jums to tik ļoti gribas. Man žēl, ka mana izvēle jums šķiet nepareiza un prieks, ka zināt kā ir pareizi. Varbūt pastāstiet man kā jūs to zināt, varbūt man palīdzēs noticēt, ka ir pareizās izvēles un ir arī nepareizās. Aizmirsīšu realitāti, kam bija vajadzīgs mans mūžs, lai noticētu. Kļūšu par to ko nicinu, lai tikai jums nesāp. Rīkošos pret sevi, jums. Ceru, ka jums par to prieks. Ceru, ka man ar to būs gana.
sestdiena, 2010. gada 4. decembris
Kosmoss
kosmopolītiska, garmataina jaunatne, kas patiesi tic brīvai mīlestībai un pašregulējošai sabiedrībai.
trešdiena, 2010. gada 1. decembris
Vienu jau var. Diena kaut kas tur, kut kur tur!
Es pēdējās naktis pavadu nomodā, vainu neveru acis ciet nemaz vai atpūtinu tās uz 2 stundiņām. Man vairs nenāk miegs, tik neliels patīkams nogurums. Es cenšos darīt mācīties saprast, ne jau tikai izdarīt, bet saprast. Ar katru nākamo dienu saprotu cik tuvu ir robeža. Vai es paspēšu un ko ja ne, vienalga vel turpināšu censties paspēt, pat ja nešķiet ka vaig.
Šorīt 7 norīta ceļoties pēc īsās snaudas bija tik savādi, jo visu laiku likās, ka esmu jau pamodies un sagatavojies ceļam uz Rīgu. Un tad vienā brīdi mātes balss patiešām pamodināja un sapratu ka neesmu ne cik tālu ticis. ātri, ātri kā tik retu reizi ir nācies darīt paķēru un uzmetu uz sevis lietas kas šķita šodien varētu noderēt. Ak jā man ir teorētiski ir brīvdiena, bet parādniekiem jau tādu nav semestru beigās. Lieta kas viss vairāk no rīta aizkavēja, bija apakšveļas uzvilkšana pēc tam, kad biju jau visu citu izdarījis un gatavs iet ārā. Norīta manu ķermeni mērija visos caurumos, lai tam pielāgotu apģērba kārtu. Parādīja man arī kā tam būs būt izskatīties, bildēs. Mērīšana ir interesants process.
Tad es stundām ilgi sēdēju un mēģināju saprast fiziku, gandrīz padevos, divreiz. Es zināju, ka tam ir jābūt ar vienkāršu risinājumu, tā bija pati par sevi vienkārša lieta. Man neērti pat jautāt pasniedzējai. Sūds nav tā vērts - atklāsme. Man mainījās priekšstati par visu trigonometriju, tā pēkšņi vienā brīdī. Es ticu, ka tās stundas bija tā vērtas. Ķīmijas fakultātes otrais stāvs ir skaista vieta, ērta, draudzīga. Man gan vel ir bail no cilvēkiem. Pa ceļam uz Zasulauka staciju pamanāmi jūtu, kā pirkstiņu trenēšana progresējusi. Smēķēšanu iešanas gabalos aizstāju ar stresa sūda spaidīšanu. Pirkstiņi spēj spaidīt to lietu vairāk nekā desmit reizes ilgāk nekā pirms divām nedēļām. Viss lielākai prieks par kreisās rokas progresu.
Tā nu stacijā nopirku biļeti. Tur pat ārā pastaigājoties, sajūtu ka kāds iespējams ar mani mēģina sarunāties, krieviski protams. Man esot foršs mētelis un nāk jau klāt divi vīri vien jaunāks otrs vecāks, jaunākais zolīds kaut kāda taustitelefonā sakot jau meklē kādu bob marley dziesmu. Tikmēr jau sākumā lai izvairītos no neērtībām pasaku ka neko nesaprotu pa krieviski. Vecākai uzreiz ''a man vienalga'' latviski un tad pāris vārdus angliski. OKi to es varu. Un tā nu es piekāsu savu atūrēšanos no alkohola un iedzēru ar viņiem 100 gramus, īstenībā tagad žēl, ka vilciens tik ātri atbrauca un nācās steigt viņus pamest. Es mīlu tevi kafejnīca nemaz neizskatās tik slikti iekšpusē, kā man bija šķitis. Vilcienā nesaņēmos iesaistīties blakus sēdošo meiteņu sarunā, bet paklausīties arī ir interesanti. Lielupes tiltam braucot pāri, paķēru kameru un nofilmēju saulrietu un viņas. Tas saulriets bija episks. Visu dienu nespēju saprast, kāpēc staipu no rīta steigā paņemto kameru.
Un par to, ka mēs aizmirsīsim arī to, ko solāmies nekad neaizmirst. http://www.youtube.com/watch?v=F2GUMjOjrsg
Fanny kā mēs atceramies to ko cenšamies neatcerēties. Es gan biju sev solījies, ka vairs te nē, bet šodien vienu jau var. Es zaudu. Tu zaudi. Mēs zaudam vai zaudām, ja ir zaudīt.
Patīkami.
Šorīt 7 norīta ceļoties pēc īsās snaudas bija tik savādi, jo visu laiku likās, ka esmu jau pamodies un sagatavojies ceļam uz Rīgu. Un tad vienā brīdi mātes balss patiešām pamodināja un sapratu ka neesmu ne cik tālu ticis. ātri, ātri kā tik retu reizi ir nācies darīt paķēru un uzmetu uz sevis lietas kas šķita šodien varētu noderēt. Ak jā man ir teorētiski ir brīvdiena, bet parādniekiem jau tādu nav semestru beigās. Lieta kas viss vairāk no rīta aizkavēja, bija apakšveļas uzvilkšana pēc tam, kad biju jau visu citu izdarījis un gatavs iet ārā. Norīta manu ķermeni mērija visos caurumos, lai tam pielāgotu apģērba kārtu. Parādīja man arī kā tam būs būt izskatīties, bildēs. Mērīšana ir interesants process.
Tad es stundām ilgi sēdēju un mēģināju saprast fiziku, gandrīz padevos, divreiz. Es zināju, ka tam ir jābūt ar vienkāršu risinājumu, tā bija pati par sevi vienkārša lieta. Man neērti pat jautāt pasniedzējai. Sūds nav tā vērts - atklāsme. Man mainījās priekšstati par visu trigonometriju, tā pēkšņi vienā brīdī. Es ticu, ka tās stundas bija tā vērtas. Ķīmijas fakultātes otrais stāvs ir skaista vieta, ērta, draudzīga. Man gan vel ir bail no cilvēkiem. Pa ceļam uz Zasulauka staciju pamanāmi jūtu, kā pirkstiņu trenēšana progresējusi. Smēķēšanu iešanas gabalos aizstāju ar stresa sūda spaidīšanu. Pirkstiņi spēj spaidīt to lietu vairāk nekā desmit reizes ilgāk nekā pirms divām nedēļām. Viss lielākai prieks par kreisās rokas progresu.
Tā nu stacijā nopirku biļeti. Tur pat ārā pastaigājoties, sajūtu ka kāds iespējams ar mani mēģina sarunāties, krieviski protams. Man esot foršs mētelis un nāk jau klāt divi vīri vien jaunāks otrs vecāks, jaunākais zolīds kaut kāda taustitelefonā sakot jau meklē kādu bob marley dziesmu. Tikmēr jau sākumā lai izvairītos no neērtībām pasaku ka neko nesaprotu pa krieviski. Vecākai uzreiz ''a man vienalga'' latviski un tad pāris vārdus angliski. OKi to es varu. Un tā nu es piekāsu savu atūrēšanos no alkohola un iedzēru ar viņiem 100 gramus, īstenībā tagad žēl, ka vilciens tik ātri atbrauca un nācās steigt viņus pamest. Es mīlu tevi kafejnīca nemaz neizskatās tik slikti iekšpusē, kā man bija šķitis. Vilcienā nesaņēmos iesaistīties blakus sēdošo meiteņu sarunā, bet paklausīties arī ir interesanti. Lielupes tiltam braucot pāri, paķēru kameru un nofilmēju saulrietu un viņas. Tas saulriets bija episks. Visu dienu nespēju saprast, kāpēc staipu no rīta steigā paņemto kameru.
Un par to, ka mēs aizmirsīsim arī to, ko solāmies nekad neaizmirst. http://www.youtube.com/watch?v=F2GUMjOjrsg
Fanny kā mēs atceramies to ko cenšamies neatcerēties. Es gan biju sev solījies, ka vairs te nē, bet šodien vienu jau var. Es zaudu. Tu zaudi. Mēs zaudam vai zaudām, ja ir zaudīt.
Patīkami.
Abonēt:
Ziņas (Atom)