ievārījums

Sajūt ka ieeju rutīnā, nekad tas nav paticis, bet varbūt vaig. Tomēr šī nav tā kuru gaidu.
Esot tāds interesants kukainis, reāls vai izdomāts neatceros, bet tā būtība ir tajā, ka viņš, piedzimstot šajā pasaulē ir ar spārniem un spēju lidot kur vien vēlas, bet tas ko viņš dara ir sameklē labu vietiņu, pieķeras pie tās stingri jo stingri un apēd savas smadzenes. Šķiet daudzi uz to tiecas, bet man tas neder.
Mana patīkama rutīna, būtu gluži tik pat rutīna, kā haoss ir kārtība. Rutīna kas sastāv no pastāvīgām pārmaiņām. Rutīna kur katra nākošā diena, nedēļa, mēnesis ir arvien citādāks kā iepriekšējais.
Man bail apstāties, palikt uz vietas. Pasaule negrasās stāties, tā tikai paātrina tempu. No vienas puses gribās skriet līdzi, no otras varbūt tomēr apstāties iekonservēt prātu un neskatīties apkārt... varbūt apturēt to visu tagad.

ja... Vai tu tiešām tā dzīvotu?
un Tu zini, kā pareizi tā jādzīvo!?

Jātiek pāri šai dienai.

Devos laicīgi gulēt, lai ātrāk nonāktu rītdienā svaigs un darbīgs. . Sapņoju par eņģeļiem un ballītēm, izaicinājumiem un smaidu, beigās jau nupat kā biju kļuvis ļoti priecīgs, kad istabā pavērās durvis, ieslēdzās gaisma un ienāca māte, lai izkārtu izmazgāto veļu. Es pamodos, cerībā jautāju vai ir rīts vai vakars? Sasodīts ir vakars. Otrā cerības dvesma ar jautājumu, jūtoties ļoti patīkami pagulējušam, šodienā vai rītdienā? fak ir vel piektdiena, 11 vakarā un mans prāts ir tik svaigs un darbīgs, un arī beidzās tas lieliskais sapnis, kurā biju tik sasodīti patīkami. Kā lai tieku atpakaļ!?

Par 14/50

00:02 uzzināju ka man ir vārda diena, pēdējajos gados īpaši neko nesvinu, ja nu vienīgi dzīvi, tomēr kāds prieciņš bija, kad visi vietēji puikas un Sallija jau paguva apsveikt pirmo 15 minūšu laikā. Devos čučāt. No rīta pamodos un devos ceļā uz lekcijām, paceļam klausoties lekcijas par rakstīšanu. Lekciju vienu nosēdēju un tad ar kursa biedriem devāmies pastaigā ar mērķi iedzert pa vienam aliņam, lai nu kā Vecrīgā ir nereāli atrast vietu kur iedzert aliņu pirms 11 rītā, izstaigājām pusi Vecrīgas. Kad jau tikām pie alus, vēlāk izstrādā teorija par alus spēku radīt velmi iedzert vel tikai vel vienu nostrādāja. Jau citā bārā sēdējām un priecājāmies, saulīte uzspīdēja. Tur arī bija interesanta saruna par pasaules uzskatiem ar vienu no cilvēkiem, kas tajā rītā bija pamodies bārā. Noaudzis un ar neparastiem uzskatiem par pasauli, gluži kāds es gribu būt. Devāmies pasēdēt saulītē un tad runājoties gājām līdz ik pa brīdim attopoties nesaprotos, kur ejam. Nonācām vietā, kur saules stari apspīd no 3 pusēm, ļoti gaiša un silta vieta, varbūt drusku par gaišu, jo acis vaļā noturēt bija grūti. Piesēdām parkā uz soliņa, kamēr pāri pārgāja mākonis, kurš sākumā deva lietu tad krusu, atkal lietu un atkal krusu. Nedaudz slāpa tāpēc saujās ķērām palielos krusas gabaliņus un ēdām tos, mēģinājām arī noteikt, kā efektīvāk viņus noķert, jo krita diezgan retos intervālos.
Nu jau biju palicis viens un devos saules virzienā, pie Caffee inn man iedeva glāzīti un teica ka varu dabūt kafiju par brīvu. Kas var būt labāks par to? Tik grūti izvēlēties, tāpēc ļāvu lai izvēlas manā vietā un tā es dzēru karameļu un kafijas kop darbu, kas bija lielisks. Pie viņiem iekšā bija silts, tāpēc piesēdu sapratu, ka viņiem ir wireless un arī rozete, jo dators jau grasījās izlādēties. Protams uztwītoju par šo laipnību vēlāk izdzēru vel 2 tādas kafijas. Kad palūdzu šķiltavas pie kases arī uz reiz iedeva. Ļoti patīkama vieta. Tad pienāca kaimiņš un devāmies tālāk uz jauno Boboo bāru, ļoti jauka vieta atgādina Gauju, netikai bārmene, bet arī atmosfēra. Paskatījām filmu grāmatu un izdzērām pa aliņa. Un tad jau devāmies uz diskusiju par eko lietām, kas gan vairāk, bija kā preču prezentācija, bet tomēr jauna informācija uzņemta uzprasījos uz vairāk informāciju un beigās arī iepirku eko-bumbas(veļas pulvera aizstājējs), kā dāvanu mātei. Beigās arī izvērtās diskusija par ūdens struktūrām un kas tās ietekmē, senām japāņu tehnoloģijām. Atkal bārs, pāris apskāvieni un saksofona skaņas, ārā pie bāra. Patīkama sajūta, uzradās neliela sajūta ka varētu nobalēties visu nakti, tik pārvarēju un devos mājās. Narvesenā iepirku banānus. Ievēroju ka salīdzinoši daudz runāju pēdējajā laikā. Sajūta ka vaig pateikt kādam, to kas notiek, citādi tas pazudīs. Vilcienā jāgerpudele un tā arī nokļuvu mājās, pašam šķietami ierēbis. Apsveicu nākošo jubilāru un apsolīju galvas masāžu. Pārdomāju dzīvi un aizmigu.

Reply to ''un kas jūs dara laimīgus?''

es esmu laimīgs,
es tāds izvēlos būt neskatoties ne uz ko
kaut vai ar ienaidniekiem un viņu negatīvo attieksmi
kaut vai man viņu dēļ jāliek jauna šuve, jādziedē rētas
es izvēlos, jo esmu dzīvs
kaut vai tikai viena kāja
neviena roka
būtu akls
vai mēms.
es būtu laimīgs, jo izvēlos tāds būt.
Un esmu laimīgs, jo to spēju izvēlēties.

Miers

No rīta bija neliels saspringums. Rīga šķita tik skaļa, visapkārt haotiskas skaņas un cigarešu smaržas. Kamēr angļu valodas pasniedzēja dusmojās uz citiem par to ko man vajadzēja izdarīt, uztrāpījos uz rakstu par slow movement un sapratu, ka tas ir tas kas man ir vajadzīgs. Es nespēju izsekot līdzi visam tam, kam gribu, un es gribu daudz, bet tādā veidā, kā tas notiek, tas pārāk labi nedarbojas - mans prāts ātri pārkarst un ilgi dziest. Mūžīgā izaugsme.

Es uzvilku savas retro kedas ieslēdzu atskaņotāju iespraudu austiņas un devos skrējienā pa tumšajām Jūrmalas ieliņām. Sajūta, ka kāds grūž no aizmugures, nepameta ne mirkli, brīžiem sajūta, ka paceļos gaisā. Nezinu cik daudz skriešu, ne kur skriešu, tik skrēju. Nomainās dziesma, cits ritms. Nomainu atpakaļ uz pirmo. Parasti skrienu lēnām un ilgi, šoreiz nesos cik spēka un skrienu cik parasti. Drošs rīt sāpēs kājas, bet tas bija tā vērts. Jau gribas vel. Un tam visam pa virsu vel auksta duša, ceru ka neapsaldēju smadzenes.

Klasiskā mūzika turpmāk.

Sūdu burbulis

Negribu būt cita atbildība
tas mani bremzē un pieviļ
mani spiež svešas cerības
kad pats vel meklēju savas
Nesāp man nenobeigts
tas mani nemoka
manu prātu griež cerības
tās ir jānobeidz
kamēr es vel tikai prātoju
ko gribu pabeigt
vai gribu pabeikt
vai vērts to pabeikt
tas viss noteikti beigsies
bet vai es savu
vai atdoties
un kāda cita
vai beigās maz ir kāda atšķirība?

Vilšanās sevī.

Pievīlu sevi. kaut kas jāmaina. Jā atrod avots.