Sajūt ka ieeju rutīnā, nekad tas nav paticis, bet varbūt vaig. Tomēr šī nav tā kuru gaidu.
Esot tāds interesants kukainis, reāls vai izdomāts neatceros, bet tā būtība ir tajā, ka viņš, piedzimstot šajā pasaulē ir ar spārniem un spēju lidot kur vien vēlas, bet tas ko viņš dara ir sameklē labu vietiņu, pieķeras pie tās stingri jo stingri un apēd savas smadzenes. Šķiet daudzi uz to tiecas, bet man tas neder.
Mana patīkama rutīna, būtu gluži tik pat rutīna, kā haoss ir kārtība. Rutīna kas sastāv no pastāvīgām pārmaiņām. Rutīna kur katra nākošā diena, nedēļa, mēnesis ir arvien citādāks kā iepriekšējais.
Man bail apstāties, palikt uz vietas. Pasaule negrasās stāties, tā tikai paātrina tempu. No vienas puses gribās skriet līdzi, no otras varbūt tomēr apstāties iekonservēt prātu un neskatīties apkārt... varbūt apturēt to visu tagad.
ja... Vai tu tiešām tā dzīvotu?
un Tu zini, kā pareizi tā jādzīvo!?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru