otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Es varu mainīties.

Ja tev tas palīdz iemīlēt.
Vakar izdarīju nepareizi sākot lasīt izcilos latviešu komentārus, vietā kur manuprāt vajadzēja būt apbrīnai. Es nevarēju nepateikt savu viedokli un ceru ka dažiem vismaz tas lika padomāt. Kā var kādu nonicināt par to, ka viņš nav tāds kā citi. Man tas liekas absurds jau pašos pamatos, kaut vai tikai tāpēc ka tie citi ne tuvu nav ideāls, atļaujoties šādu rīcību. Kā var tik sekli domāt? Kā var nesaprast, ka vienmēr tie, kas ir atšķīrušies, ir tie kas pasauli ir noveduši uz izaugsmi un radījuši pārējiem arvien labākus dzīves apstākļus. Grūti aptvert cik ģeniālu ideju tā nav noraktas, jo cilvēkam ir bail tās izteikt skaļāk, baidoties no atstumšanas un apsmiešanas. Tā vien šķiet ka cilvēki ir vienojušies, ka, lai jauna ideja drīkstētu būt šajā pasaulē tās radītājam ir jāiziet cauri ellei un ja viņš neiztur tad ideja nebija tā vērta. Tikai tie, kuri iztur apmētāšanu ar akmeņiem tiek celti augšā un tad to ideja tiek pieņemta kā sabiedrības ideja un atkal tiek turēta kā vienīgā neaizskaramā, līdz kāds atkal iztur sabiedrības radīto spiedienu. Tie kas grib, būt vienādi nesaprot to, ka kādam bija jācīnās pret tādiem pašiem, lai viņi tagad varētu būt tādi un netiktu nonicināti par to.
Konservatīvisms nespēj uzvarēt, pasaule mainās, tā vienmēr ir mainījusies. Es neprasu, lai tagad cilvēki atmet visu kam viņi tic, es tik lūdzu, lai viņi saprot ka nākotne nebūs tāda pati kā tagadne. Jaunās idejas izaugs vai viņi to grib vai negrib. Kāpēc nesākt jau tagad domāt citādi? Kāpēc turpināt dedzināt cilvēkus sārtā par to, ka viņi grib būt tie kas ir, nevis nolīdzināties līdz ar citiem. Cilvēkam jājūtas droši, lai viņš varētu atvērties. Ja viņiem to ļautu, cilvēcei būtu tik daudz labāk. Pagaidām šķiet, ka liela daļai patīk sevi saukt par cilvēku(augsti attīstītu būtni), lai gan darbojās pēc visvienkāršākajiem dzīvnieku instinktiem. Lai gan saprotu, ka mums nekas vairāk arī nav, bet tomēr mums ir iespēja pacelt vārdu cilvēks par kaut ko augstāku nekā tas ir. Tiekties tikai pēc sevis apmierināšanas, ilgtermiņā nestrādā. Nesavtīga palīdzība citiem, atmaksājas vairāk kārt, varbūt ne uzreiz tajā momentā, bet tas nāk atpakaļ turpmāk un ilgstoši. Man būs kauns lasīt par sava laika cilvēku vēstures grāmatā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru