Šorīt sagaidīju vienu lielisku saullēktu, stāvot apsnigušas smilšu kaudzes virsotnē ar siltas kafijas krūzi. Nespēju saredzēt punktus uz kuriem koncentrēju skatienu, bet tas bija tā vērts tur pus stundu stāvēt gaidīt to kas notiek katru dienu ik mirkli kaut kur. Tās krāsas un ziemas sals, kas koda miesās. Ah un vel četru gulbju kāsis kās pārlidoja pāri, man notecēja asara un ātri vien piesala. Pasakaini liela tā bumba.
Tā man nesanāca aizmigt, toties daudz zināšanu un iedvesmas ieguvu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru